Latviešu sieviete trimdā

Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā aplūkot virtuālo izstādi “Latviešu sieviete trimdā”.

Otrais pasaules karš un totalitāru varu okupācijas pārrāva visas privilēģijas, ko sievietes brīvajā Latvijā bija izcīnījušas un sasniegušas. Lielākā daļa bēgļu, kas bēga no padomju otrreizējas okupācijas varas, bija tieši sievietes ar bērniem, piederīgajiem gados vai vienas pašas, jo vairums vīriešu atradās frontē, bija krituši vai piedzīvojuši represijas no padomju vai vācu okupācijas varām.

Neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem bēgļu nometnēs un jaunajās mītnes zemēs, sievietes turpināja kopt latviskās tradīcijas, uzturēt kultūras dzīvi un saglabāt nacionālo identitāti. Nometņu laikā sievietes gādāja palīdzību latviešu karagūstekņiem, darbojās bēgļu apgādes organizācijās, dažādās dāmu komitejās, radoši sevi izpauda koros, tautisko deju kopās, teātru grupās un dažādos sarīkojumos. Pēc latviešu izceļošanas uz jaunajām mītnes zemēm, sievietes kļuva daudz redzamākas sabiedriski politiskajā laukā. No 20. gs. 70. gadiem reti vairs bija kāda joma vai organizācija, kur sievietes neieņemtu redzamu vietu.

Sievietes nebaidījās būt politiski aktīvas, veicot politisko lobiju (vēstules Rietumu politiķiem, dalība demonstrācijās u. c.), izplatot informāciju par okupēto Latviju (tulkoja, rakstīja presē, rīkoja konferences un diskusijas, atmaskoja PSRS propagandu u. tml.). Sievietes bieži bija “klusās līderes” – organizēja, rakstīja, koordinēja, taču ne vienmēr bija publiski redzamas. Nacionālo identitāti un morālo pienākumu sievietes īpaši izpauda kultūras jomā, darbojoties dažādos pašdarbības kolektīvos, organizējot un piedaloties Dziesmu svētkos, uzturot un organizējot mācību procesu latviešu skoliņās un daudzās citās sfērās.

Trimdas vēstures kopainā sieviešu devums latviešu sabiedrības labā joprojām ir maz novērtēts. Šī vēstures daļa bieži paliek ēnā — fragmentāri tā pieminēta vien atsevišķu biogrāfiju vai memuāru kontekstā, bet ne pietiekami dziļi analizēta kā nozīmīgs fenomens Latvijas vēsturē. Trimdas posms ir būtisks turpinājums starpkaru periodā aizsāktajai sieviešu aktīvajai līdzdalībai sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē, tāpēc izstāde ir veltīta latviešu sieviešu vēsturei trimdā un atsevišķu izcilu sieviešu dzīvesstāstiem, kuru darbi un atstātais mantojums sniedzis ieguldījumu latviešu bēgļu labklājības veicināšanā, nacionālās identitātes saglabāšanā un Latvijas neatkarības atgūšanas centienos svešumā.

Izmantoto dokumentu klāsts aptver ļoti plašu LVA trimdas dokumentāro mantojumu, kā arī audiovizuālos dokumentus no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma.

Izstādes veidotāji ir LNA Latvijas valsts arhīva (LVA) Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļa Agnijas Lesničenokas vadībā

Ar izstādi iespējams iepazīties šeit: https://diaspora.arhivi.lv/sievietestrimda/